Sakramenti

svētdiena, 2006. gada 9. aprīlis
Sveicināti.....
 Gribēju pajautāt, domāju ka jūs zināsiet.... Vai par krustvecāku (katoļu baznīcās) var būt, ja neesi kristīts??? Un kur var uzzināt vai esi kristīts vai nē... Uz baznīcu jāiet? Un ja obligāti jābut kristītam krustvecākam, tad kas pirms tam ir jādara lai nokristītu?
Agris

 

Re[1]: Sveicināti.....
Kristīts nozīmē garīgi piedzimis. Ja kas nav vēl piedzimis, kā gan viņš var būt kādam par tēvu? Tāpēc tā prasība, lai krustvecāki paši būtu kristīti, vismaz viens no viņiem lai būtu kristīts katoļu Baznīcā. Par savu kristību jāpainteresējas pie saviem vecākiem, radiem, aizbildņiem (varbūt vecvecāki zina, varbūt kūmas, jo par krustvecākiem laicīgā vara sauca arī tos, kas bija liecinieki pie bērna reģistrēšanas), ja ir kaut apmēram kaut kādas ziņas, tikai tad varētu meklēt attiecīgās draudzes arhīvā. Lai prāta gadus sasniegušais pieņemtu kristību, vajag, lai viņš ticētu un zinātu, kam viņš tic, tas ir, lai zinātu vismaz ticības pamatpatiesības, kas sarakstītas katehismā bērniem, lai viņš tās pieņemtu. Tad var nokristīt, bet arī vajadzīgi krustvecāki. Ja cilvēks ir sagatavojies, tad var vienlaicīgi nokristīt krustvecāko un krustbērnu, ir gadījumi, ka reizē arī laulājas un pieņem pirmo reizi sv. Komūniju, jo gadās ka pieaugušam cilvēkam jau ir ģimene, jo jāatzīst visus 7 sakramentus. :)
JzA

 

Sakramenti
http://www.katolis.lv/katehisms/d2s2n1.html - Kristība, Iestiprināšana, Vissvētais Altāra Sakraments
http://www.katolis.lv/katehisms/d2s2n2.html - Gandares sakraments, Slimnieku sakraments
http://www.katolis.lv/katehisms/d2s2n3.html - Priesterība, Laulība
Sakramentālijas
http://www.katolis.lv/katehisms/d2s2n4.html - Kristīgā apbedīšana
Grāmatas
http://www.catholic.lv/katehisms/
http://www.katolis.lv/katehisms/

Katoliskās Baznīcas katehisms >>

 

Svētā Mise - Kristus iemūžināšana.

 

“To dariet Mani pieminēdami.”(Lk.22,19) Kādas pasaules izstādes laikā centrālajā vietā bija novietota izcilas mākslas vērtības glezna. Izstādes rīkotāji ievēroja, ka daudzi apmeklētāji gleznai paiet garām, maz par to interesēdamies, vai pat pavisam neapstājoties. Tad izstādes vadība parūpējās par gleznas pareizu apgaismojumu. Un brīnums, pēc apgaismošanas glezna sāka saistīt skatītāju uzmanību, pie tās pulcējās skatītāju pūlis.
Arī mūsu Baznīcai ir augstas vērtības, kuras dāvāja Jēzus Kristus, tomēr daudz ticīgo paiet garām, un maz par to interesējas.
Tāds izcils dārgums ir sv. Mise. Kādēļ ticīgo vidū ir tādi, kuri neprot novērtēt sv. Misi vai par to neinteresējas. Tādēļ, ka viņi par to maz zina. Viņiem sv. Mise ir kā Dieva glezna, kas paslēpta tumsā. Tādēļ ir ļoti vajadzīga gaisma, ar kuras palīdzību varētu saskatīt kas ir sv. Mise, kura palīdzētu saprast, cik augsta un liela ir tās vērtība.
Tādēļ centīgi apskatīsim sv. Misi, lai pirmām kārtām saprastu, kas tā ir.
Sv. Mise ir Jēzus Kristus iestādītais upuris, kurā pats Jēzus Kristus upurē Dievam savu miesu un asinis, paslēptas zem maizes un vīna zīmēm. No katehisma mums zināms, ka Kristus miesa un asinis zem maizes un vīna zīmēm ir Vissv. altāra Sakraments. Sv. Mise ir Vissv. Sakramenta upurēšana Dievam vai, citādi sakot, ir sakramentāls upuris. Sv. Mise ir liturģijas centrs, kurā ietilpst visa Baznīcas dzīve, viņa ietver sevī ticības un mīlestības noslēpumus.
Pateicoties sv. Misei Kristus dzīvo mūsu vidū, Viņā mēs satiekamies. Sv. Mise ir kristus ciešanu un augšāmcelšanās piemiņa un reizē arī tās derības atjaunošana, kuru dievs noslēdza ar cilvēkiem-sv. Mise ir krusta upura mūžīgā turpināšana.
Pēc Dieva Tēva gribas Viņa Dēlam vajadzēja tapt par cilvēku un ar savām ciešanām izpestīt cilvēkus no grēka verdzības. Pieņēmis cilvēka dabu, Dievs Dēls-Jēzus Kristus-paklausībā debesu Tēvam, apņēmās izdarīt cilvēces pestīšanas darbu un padevās tiem, kuri viņu netaisnīgi notiesāja krusta nāvei. Mirdams uz krusta, Jēzus sevi upurēja par visiem cilvēkiem.
Viņa krusta upuris ir vispusīga atdošanās Dievam, tas ir vienīgais un beidzamais upuris, salikts cilvēku glābšanai. Viņš pilnīgi un galīgi atlīdzināja Dievam par visu cilvēku grēkiem.
Kaut gan Kristus upurēja sevi vienu reizi , Viņš tomēr gribēja, lai šis upuris paliktu uz visiem laikiem mūžīgā tagadnē. Tādēļ Viņš parūpējās, lai viņā vienreizējais upuris uz krusta izplatītos no šauriem laika un telpas ietvariem un kļūtu pieejams visu laiku cilvēkiem sv. Mises izskatā. Tā krusta upura brīnumu turpinājumu Pestītājs izdarīja savas nāves priekšvakarā, Pēdējo Vakariņu laikā. Tanī laikā Kristus pirmo reizi izdarīja par esošo savu nākamo upuri, kuru vēlāk apustuļiem un viņa pēcnācējiem-priesteriem-Mises laikā vajadzēs padarīt par tagadnē esošo to, kas jau bijis pagātnē.
“Mūsu Pestītājs Pēdējo Vakariņu laikā, tanī naktī, kurā Viņš tika nodots, iestādīja Euharistisko savas miesas un asiņu upuri, lai tādejādi turpinātu krusta upuri uz mūžiem, līdz savai atnākšanai, tādā veidā atstādams savai iemīļotai Līgavai-Baznīcai-savu nāves un augšāmcelšanās piemiņu.’(2 Vatikāna Koncils).
Tā pirmā Euharistiskā Upura laikā Kristus, pārvērsdams maizi par savu Miesu, neapmierinājās ar teicienu : ”Tā ir Mana Miesa atdota par jums.” Līdzīgi Pestītājs padarīja tāpat ar vīnu. “Tās ir Manas Asinis, kuras tiks izlietas par jūsu grēkiem.”(Lk.22,19-20)
Tie Kristus vārdi skaidri saka, ka uz Pēdējo Vakariņu galda zem maizes un vīna zīmēm bija pati Kristus miesa un asinis, kuras tika upurētas krusta upurī.
Bez tam maizes pārvēršanu savā Miesā darīdams, atsevišķi no vīna pārvēršanas savās Asinīs, Pestītājs skaidri un redzami padarīja par tagadni, jo savas Miesas un Asiņu atkarību, kas notika uz krusta, un kas bija par viņa nāves iemeslu.
Uz Pēdējo Vakariņu galda notika Kristus miesas un Asiņu upuris, tas pats, kas notika uz krusta, padarīts par tagadni.
Tā nepietika : Kristus gribēja, ka Pēdējo Vakariņu brīnums turpinātos līdz pasaules beigām. Tādēļ Viņš lika apustuļiem ne vien atcerēties, ko Viņš teica, bet arī darīt viņa piemiņai to, ko viņš darīja: pārmainīt maizi un vīnu Viņa miesā un asinīs. Pateicoties Kristus pavēlei, arī tagad Mises laikā uz altāra upurējas Kristus un pilnīgi atjauno krusta upuri, tikai bezasiņainā veidā, kā Pēdējo Vakariņu laikā.